Covid-19 nogalina aizkuņģa dziedzera šūnas

Covid-19 nogalina aizkuņģa dziedzera šūnas
Covid-19 nogalina aizkuņģa dziedzera šūnas
Anonim

Pēc gandrīz 2 gadiem kopš pandēmijas sākuma nav šaubu, ka starp Covid-19 un diabētu pastāv divvirzienu saistība.

No vienas puses, diabēts ir saistīts ar paaugstinātu smagu saslimšanu risku, no otras puses, tiem, kuri tiek ārstēti ar Covid-19, negaidīti attīstās cukura diabēts, un pacientiem ar jau esošu cukura diabētu attīstās smagas vielmaiņas komplikācijas: diabētiskā ketoacidoze un dzīvībai bīstams hiperosmolārs hiperglikēmiskais stāvoklis.

Šīs joprojām neskaidrās izpausmes ir izaicinājumi vīrusu infekcijas ārstēšanā ar uzklātu vielmaiņas krīzi, ko izraisa t.s. Covid-diabēts.

Līdz šim ir zināms, ka koronavīruss saistās ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma 2 (ACE2) receptoriem, kas atrodami arī galvenajos vielmaiņas orgānos un audos, tostarp beta šūnās aizkuņģa dziedzerī, nierēs, tievās zarnās un taukaudos. Ir loģiski pieņemt, ka vīruss izraisa izmaiņas glikozes metabolismā. Šāda iejaukšanās var sarežģīt jau esošu diabētu vai izraisīt jaunus slimības attīstības mehānismus.

Gadījumi pašreizējās COVID-19 pandēmijas laikā ir mudinājuši zinātniekus izpētīt ziņojumus par iepriekšējiem uzliesmojumiem, ar kuriem jaunajam vīrusam ir liela ģenētiska līdzība. Un tad pacientiem ar koronavīrusa pneimoniju bija glikēmijas tukšā dūšā un akūtas diabēta gadījumi. Dati tiek interpretēti, lai atbalstītu hipotēzi par COVID-19 diabetogēno ietekmi, kas pārsniedz jau pierādīto stresa lomu šīs slimības attīstībā.

Pagaidām nav skaidrs, vai glikozes metabolisma izmaiņas, kas pēkšņi rodas smagas koronavīrusa pneimonijas gadījumā, saglabājas vai mazinās, kad infekcija ir izārstēta.

Vai diabēta slimniekiem ar smagu COVID-19 slimības būtība mainās?

Meklējot atbildi, vadošie pētnieki no visas pasaules apvienoja spēkus CoviDIAB projektā un izveidoja globālu reģistru pacientiem ar diabētu, kas saistīts ar koronavīrusa pneimoniju. Mērķis ir identificēt specifiskā cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs (hiperglikēmijas) fenotipu Covid-19 laikā veseliem iepriekš endokrīnās sistēmas traucējumiem ar normālu glikozētā hemoglobīna līmeni.

Priekšmets ir bezprecedenta zinātniskas intereses objekts. Zinātnieki apstiprina iepriekš paustās aizdomas, ka SARS-CoV-2 var bojāt insulīnu ražojošās šūnas. Ir arī pierādīts, ka vīruss var vairoties insulīnu ražojošās beta šūnās. Tādā veidā tam izdodas izveidot vairākas savas kopijas, kas savukārt pārņem citas šūnas.

Zinātnieki ir arī iesnieguši datus, ka SARS-CoV-2 infekcija samazina insulīna ražošanu un izdalīšanos no Langerhans saliņām aizkuņģa dziedzerī. Viņi arī atklāja, ka infekcija tieši iznīcināja vissvarīgākās beta šūnas, vienlaikus atklājot vīrusu arī citās aizkuņģa dziedzera struktūrās. Tas ir iepriecinoši, raksta slavenais doktors Frensiss Kolinss, ka komanda norāda uz veidu, kā fermentatīvi bloķēt vīrusa vairošanos aizkuņģa dziedzerī.

Papildus insulīnu ražojošo šūnu zaudēšanai smaga infekcija pārprogrammē dažas izdzīvojušās beta šūnas. Piespiedu pārveidošanas sekas vēl nav skaidras, taču sagaidāms, ka tās pasliktinās insulīna deficītu un paaugstinās cukura līmeni asinīs.

Ieteicams: