Pēdējās desmitgadēs vēzis ir kļuvis arvien izplatītāks. Tāpēc piedāvājam jums tulkotu interviju ar Krievijas Veselības ministrijas galveno onkologu, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi prof. Andreju Kaprinu. Viņš komentē, vai audzēja atkārtošanās risku var samazināt līdz minimumam un kādiem vēža veidiem ir visaugstākais atkārtošanās līmenis, un kāpēc?
Prof. Kaprin, vai ir iespējams paredzēt, vai šī mānīgā slimība atgriezīsies pie pacienta vai nē?
- Grūti 100% paredzēt, vai recidīvs notiks vienā vai otrā gadījumā. Taču ir vairākas likumsakarības. Daži audzēju veidi, piemēram, nesniedz metastāzes, tāpēc slimības atgriešanās risks ir ļoti zems. Tie ietver vairogdziedzera vēzi un ādas bazālo šūnu karcinomu. Un ir tādi, kuriem, gluži pretēji, ir augsts recidīvu biežums.
Mēs runājam par glioblastomu (ārkārtīgi agresīvu smadzeņu audzēju), dažiem olnīcu vēža veidiem, arī urīnpūšļa vēzi, mīksto audu sarkomu, aizkuņģa dziedzera karcinomu. Turklāt, jo agrāk slimība tiek diagnosticēta un sākta ārstēšana, jo mazāka ir tās recidīva iespējamība nākotnē.
Atkārtošanās iespējamība ir atkarīga arī no audzēja procesa formām un audzēja histoloģiskā tipa, no veiktās ārstēšanas, no slimības stadijas, no lokalizācijas. Lielu lomu spēlē pacienta vecums, blakusslimību klātbūtne, dzīvesveids un ārsta ieteikumu ievērošana.
Vai ir kādas raksturīgas iezīmes cīņā pret recidīviem?
- Nē, nav īpašu metožu, kā cīnīties ar recidīviem. Turklāt recidīvu ārstēšana ir sarežģītāka nekā galvenā slimība, pat tāpēc, ka tie norit agresīvāk un ātrāk. Taču zinātne nestāv uz vietas. Mūsdienās ārsti ir iemācījušies tikt galā ar recidīviem, kā arī primārajiem audzējiem.
Prof. Andrejs Kaprins
PVO prognozē, ka līdz 2030. gadam vēža gadījumu skaits pieaugs par 40%. Kuri no viņiem šajā ziņā būs "līderi"?
- Līdz šim pirmo vietu onkoloģisko slimību izplatības ziņā ieņem bazālo šūnu ādas vēzis. Un arī krūts vēzis sievietēm, prostatas vēzis vīriešiem un kolorektālā karcinoma. Saslimstības pieaugums gaidāms galvenokārt dzīves ilguma palielināšanās dēļ. Tāpēc vislielākais būs to slimību īpatsvars, kas attīstās cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem.
Jo īpaši prostatas vēzis. Tomēr ņemiet vērā, ka slimību skaits nav vēža izraisīto nāves gadījumu skaits. Lai šie divi rādītāji atrastos pēc iespējas tālāk viens no otra, nepieciešams savlaicīgi iziet skrīninga pārbaudes.
Jau pastāv efektīva ārstēšana pret daudziem vēža veidiem. Bet kāpēc mēs nevaram runāt par pilnīgu uzvaru pār viņiem?
- Vēzis ir gudrs ienaidnieks. Ļaundabīga šūna, tāpat kā jebkura cita, vēlas dzīvot, tāpēc pastāvīgi pielāgojas un ātri mācās. Pilnīga uzvara būs iespējama, kad iemācīsimies "izkrāsot" netipiskās šūnas tā, lai imunitāte tās laikus atpazītu un nesajauktu ar parasto šūnu.
Jēdziens "recidīvs" nozīmē, ka slimība kopumā tika izārstēta, bet ļaundabīgās šūnas atkal sāka vairoties, un tā atgriezās. Recidīva risks ir tāds, ka tas var būt asimptomātisks līdz noteiktam brīdim. Pēc tam pacienti var pamanīt svara zudumu, vājumu un ātru nogurumu. Un arī izmaiņas izkārnījumos, apetīte, temperatūras paaugstināšanās, intoksikācijas pazīmju parādīšanās: svīšana, drudzis, nieze, limfmezglu palielināšanās utt.n.
