Asoc. Dr. Margarita Raičeva: Alcheimera slimība sākas vairākus gadus, pirms tā izpaužas

Satura rādītājs:

Asoc. Dr. Margarita Raičeva: Alcheimera slimība sākas vairākus gadus, pirms tā izpaužas
Asoc. Dr. Margarita Raičeva: Alcheimera slimība sākas vairākus gadus, pirms tā izpaužas
Anonim

“Alcheimera slimība nav iedzimta slimība, tā nav ģenētiska slimība. Tam ir iedzimtas formas, tās ir ļoti reti sastopamas, tāpat kā daudzām citām slimībām, kas rodas mutāciju rezultātā. Pirms 5-6 gadiem veikts epidemioloģiskais pētījums liecina, ka ar demenci slimo ne mazāk kā 100 000 cilvēku, no kuriem puse, 50 000, ir Alcheimera slimnieki. Tikmēr jaunie kritēriji tika ieviesti pirms 2 gadiem, kas diagnozi nobīdīja krietni agrāk - 7-8 gadus agrāk nekā iepriekš, un pēc jaunajiem kritērijiem izrādās, ka to skaits ir dubultojies, kas nozīmē, ka šobrīd vājprātīgie pacienti ir ap 200 000, ap 100 000 ir tie, kuriem ir Alcheimera slimība”, komentēja neiropsiholoģe asoc. Margarita Raičeva no Sofijas Aleksandrovskas slimnīcas demences diagnostikas un ārstēšanas centra, komentējot ar demenci slimo cilvēku skaitu mūsu valstī

“Ģimenes ir tās, kas rūpējas par cilvēkiem ar demenci. Zāļu kompensācija ir ilgstošas ​​juridiskas cīņas rezultāts, kuras rezultātā ir notikusi civilā partnerība ar Veselības ministriju. Paldies Stefanam Komandarevam, kurš mūs atbalsta. Es domāju, ka viņa kā cilvēka balss, kas ir devis pietiekami daudz šai sabiedrībai, tiks sadzirdēta vēl labāk nekā mūsu balss,” piebilda prof. Raičeva.

Asociētā profesore Rayčeva, kādi ir jauni sasniegumi demences zinātnē?

- Pirms divām nedēļām notika starptautiska vadošo neirozinātnieku sanāksme Eiropas līmenī. Atbrauca arī vadošie zinātnieki no Zviedrijas, bijām viesi lielajā pasākumā par neirodeģeneratīvajām slimībām. Mēs esam daļa no komandas darba šo slimību diagnostikā un ārstēšanā, un mūsu panākumi ir lieliski. Tomēr nākamais solis ļoti atpaliek. Kad diagnoze ir diagnosticēta, ko mums darīt ar saviem pacientiem?! Bulgārijā jau ir diezgan daudz apmācītu speciālistu, kas attīstās kā dementologi, galvenokārt neirologi, psihiatri, klīniskie psihologi, kuri dara visu iespējamo demences pacientu diagnosticēšanai un veiksmīgai ārstēšanai.Valsts ir parādā Bulgārijas pacientiem, ceru, ka tas drīz mainīsies. Mēs strādājam ar šo pacientu ģimenēm, bet bez pašvaldību aprūpes tas nevar notikt. Cilvēki nāk un meklē mūs, jo viņiem trūkst laika, informācijas un līdzekļu.

Vai mums visiem ir pieejama agrīna diagnostika?

- Slimnīcā zvana telefoni, zvana cilvēki, kuriem tiešām ir jākonsultējas, kaut vai tā nav demence, cik tā ir smaga, ko darīt. Pat šo pirmo pārbaudi, kas ir obligāta, veic ģimene. Šobrīd, neskatoties uz mūsu pūliņiem, un turpinām rakstīt Veselības ministrijai, mēs apmācām speciālistus, kas to var izdarīt saskaņā ar pamatlīgumu. 30-40 BGN, kas ģimenei jāmaksā speciālistam, jāsedz slimokasei.

Asociētā profesore Raičeva, jūs teicāt, ka pirmo izmeklējumu apmaksā ģimene. Vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu nav iespējams nokļūt pie neirologa speciālista un noteikt diagnozi?

- Lai diagnoze būtu pietiekami laba un patiesa, lai kategoriski pateiktu, ka šim cilvēkam ir demence, to nosaka dementologi. Dažreiz gadās, ka psihiatri, pie kuriem mēs ejam, jo

halucinācijas, psihozes un smagas uzvedības izpausmes

Demences process sākas gadu desmitiem iepriekš. Tāpēc mēs apmācām neirologus, lai viņi uztvertu tās pirmās izpausmes. Šīs diagnozes noteikšanai papildus neiroloģijas zināšanām ir nepieciešamas arī specializētas zināšanas. Pārbaude atšķiras no standarta eksāmena. Tāpēc slimokase to nemaksā.

Vai jūs personīgi pieņemat ar nosūtījumu?

- Mūsu centra ārsti strādā bez maksas. Diemžēl psihologu darbu nesedz slimokase, un psiholoģiskā pārbaude ir galvenā diagnostikas procesa sastāvdaļa. Pārbaude maksā BGN 40 un ilgst aptuveni pusotru stundu.

Gadījumā, ja tiek konstatētas demences pazīmes, nepieciešamas papildu pārbaudes – tās var veikt ar ģimenes ārsta nosūtījumiem vai arī pacientu var ievietot slimnīcā diagnozes precizēšanai.Runa ir par attēldiagnostiku, laboratoriskajiem izmeklējumiem, kardioloģijas konsultāciju utt. Viss diagnostikas process aizņem vismaz vienu nedēļu.

Vai personīgajiem palīgiem ir iespēja tikt apmācītiem?

- Mūsu rīcībā esošā informācija ir tāda personiska un

sociālajiem asistentiem nav zināšanu

un prasmes rūpēties par cilvēkiem ar demenci. Pat dažās ģimenēs radiniekiem tās ir jāmāca.

Neprofesionāli aprūpētāji ir ģimenes locekļi. Šiem cilvēkiem vajadzētu būt iespējai atpūsties no rūpēm, viņiem ir jābūt vismaz 5-6 stundu apmācībai. Šobrīd mēs sniedzam viņiem tikai informāciju, un diemžēl mums nav ne spēka, ne iespēju kaut ko citu darīt viņu labā.

Cik izmaksā dienas aprūpes centra izveide? Reiz bija tāds centrs…

- Iepriekš esošajā dienas aprūpes centrā ap 8:30 ieradās cilvēki, ar palīdzību spēlēja dažādas spēles. Bija ēdiens, tad atpūta.Visa uzturēšanās ģimenēm bija pilnīgi bez maksas. Tagad mums nav tādu vietu, mēs nevaram nodrošināt šādu aprūpi. Aleksandrovskas slimnīcas ietvaros ir šāds attīstīts dienas centrs, bet par maksu. Šobrīd tur aprūpē ap 40 pacientu, viņi tiek sūtīti pie mums, lai izvērtētu savu ārstēšanu - viņu aprūpes izmaksas ir no 600 līdz 800 BGN. Un atkal šī maksa ir ģimenes rūpe - neviens cits to neņem..

Dialoga vārdā

Projekta ietvaros tika izdota rokasgrāmatas brošūra jauniešiem ar nosaukumu "Paaudžu dialogs – jaunai izpratnei par demenci", un 140 jaunieši saņēma zināšanas par demenci un. veidus, kā sazināties ar pieaugušajiem šādā stāvoklī esošiem cilvēkiem, norādīja biedrības "Jaunatnes iniciatīva pilsoniskajai sabiedrībai AMIGO" prezidente Mira Jotkova, precizējot, ka grāmatas eksemplāri ir nodrošināti skolotājiem un skolu bibliotēkām visā valstī. Gatavošanas procesā ir arī dokumentālā filma par šo tēmu. Savukārt pilsoniskā apvienība "Alcheimera – Bulgārija" meklē atbalstu rokasgrāmatas izdošanai, lai palīdzētu neprofesionāļiem, kuri rūpējas par cilvēkiem ar demenci.

Nauda cilvēkiem ar demenci netaisīs caurumu slimokasē

“Nacionālo plānu rosināja iepriekšējā valdība, tad pārejas posmā tas tika apturēts. Bet mēs to pabeidzām, un es domāju, ka mēs izveidojām labu sākummateriālu, tāpat kā visi Eiropas plāni. Tas ietekmē gan pacientu aprūpi, gan diagnostikas procesa organizāciju, apmācību, zinātniskās vadlīnijas. Mani nepārliecina doma, ka pēkšņi valstī atvērsies kāds liels maciņš un līdzekļi aizplūdīs pie mums, speciālistiem. Šobrīd esam paveikuši lielāko daļu sava darba.

Piekrītu, ka nav apmācītu cilvēku, bet Sofijas Medicīnas universitātē ir programmas ārstu, medmāsu, aprūpētāju apmācībai. Nekāds liels finansējums nav vajadzīgs – cilvēkiem nevajadzētu cerēt, ka, izrunājot skaitli 200 000, pēkšņi kasē, nodokļu maksātāju kabatā, iecirtīs robu. Tomēr Alcheimera zāļu cenas ir dramatiski samazinājušās. Nepieciešama griba mainīties – nav teikts, ka plāns nekavējoties ir finansiāli jānodrošina.Soli pa solim sāksim ar vissteidzamāko. Man pagāja 10-12 gadi, pēc atgriešanās no Francijas katru gadu es uzrakstīju 2-3 vēstules Veselības ministrijai un Valsts kasei, ka ir jāatlīdzina. Visbeidzot, pacientu organizācija vērsās Briselē un Strasbūrā, lai atgādinātu mūsējiem, ka viņiem tas jādara…”, dalījās arī neiropsiholoģe prof. Rajčeva.

Populārs temats