Kam būtu jāveic pirmsoperācijas pārbaudes, uzņemot slimnīcā?

Satura rādītājs:

Kam būtu jāveic pirmsoperācijas pārbaudes, uzņemot slimnīcā?
Kam būtu jāveic pirmsoperācijas pārbaudes, uzņemot slimnīcā?
Anonim

Manai mātei ir 81 gads, un viņai ir nosūtījums hospitalizācijai (ārstēšana ar ambulatorajām procedūrām klīniskajā ceļā Nr. 163)

Sirds problēmu, cukura līmeni asinīs un alerģiju dēļ slimnīcas nevēlas ņemt tieši, bet sūta pie speciālistiem uz konsultācijām (mēģinājām 2 slimnīcās)

Savukārt ģimenes ārsts atsakās dot norādījumus nepieciešamo pārbaužu veikšanai

Kādas ir manas tiesības, ja esmu pacients bez veselības apdrošināšanas?

Mani jautājumi ir šādi: Kam jāveic pacienta pirmsoperācijas sagatavošana? Vai Valsts slimokase sedz izmeklējumus, kas ir daļa no pirmsoperācijas sagatavošanās?

Kam mums jāsniedz norādes? Vai citās medicīnas iestādēs veiktie pētījumi ir derīgi iestādē, kurā tiek veikta manipulācija?

Pēteris Stamatovs, Varnas pilsēta

Veselības apdrošināto personu hospitalizācijas (plānveida uzņemšanas) gadījumos uz klīniskiem ceļiem/ambulatorajām procedūrām (CP/APr), kurās nav veiktas noteiktas pacienta medicīniski-diagnostiskās pārbaudes un/vai konsultatīvās pārbaudes, pirms hospitalizācijas datuma un stacionāra aprūpei saņēmējai ārstniecības iestādei tie ir nepieciešami, ģimenes ārstam nav pienākuma izsniegt medicīniskos norādījumus par to veikšanu.

Nacionālajā ārstnieciskās darbības pamatlīgumā (NRD) 2018 ir rakstīts art. 285:

(1) Ja ir indikācijas (klīniskas un paraklīniskas) hospitalizācijai klīniskā ceļā, apdrošināto nevar atgriezt ambulatorās medicīniskās aprūpes sniedzējam papildu konsultācijām un/vai izmeklējumiem saistībā ar galveno slimību. kurā pacients tiek hospitalizēts.

(4) Hospitalizācijas (plānveida uzņemšanas) gadījumā pacients var uzrādīt iepriekš veiktus izmeklējumus attēldiagnostikas grupā un klīniski laboratoriskos izmeklējumus, kas veikti citā ārstniecības iestādē līdz hospitalizācijas datumam, bet, ja nē, saņemošā ārstniecības iestāde tos nevar pieprasīt.

Saņēmēja medicīnas iestāde var apsvērt šos pētījumus, kā arī izmantot tos, ziņojot par klīnisko ceļu kā daļu no sava diagnostikas un ārstēšanas algoritma.

Iepriekš veikto klīnisko un laboratorisko izmeklējumu derīguma termiņš ir 7 dienas, un tiem no attēldiagnostikas grupas tas var būt ilgāks (bet ne vairāk kā 30 dienas vai ilgāks, nekā noteikts attiecīgās klīniskās diagnostikas algoritmā ceļš) pirms hospitalizācijas datuma atkarībā no to veida un ārstējošā ārsta klīniskā sprieduma.

(6) (Jaunums - 2019. gada SG Nr. 4, spēkā no 01.01.2019.) Hospitalizāciju gadījumā - plānveida uzņemšana, ambulatorās medicīniskās palīdzības līgumslēdzēji izsniedz tikai Norādījumus hospitalizācijas/ambulatorās ārstēšanas procedūrām (bl. MH-NHOC Nr. 7) un saņemošās ārstniecības iestādes nevar pieprasīt no tām nozīmēt papildu konsultācijas un/vai izmeklējumus, kas nepieciešami KP īstenošanai. (& 27.12.2018. Līguma par NRD-2018 grozīšanu un papildināšanu 47).

KP 163 diagnostikas-ārstniecības algoritmā rakstīts: Bioloģiskā materiāla vākšana medicīniski diagnostiskajiem izmeklējumiem - līdz 2h neatliekamās palīdzības pacientiem un līdz 24.stundai plānveidīgi operētiem pacientiem.

Biopsijas materiāla vākšana patoanatomiskai izmeklēšanai onkoloģiskas slimības klātbūtnē vai aizdomās par to.

Neatliekamās palīdzības pacientiem elektrokardiogrammu veic līdz 2 stundām un plānveidīgi operētiem līdz 24. stundai (pēc ieskatiem).

Citi instrumentālie/attēlveidošanas pētījumi tiek veikti atbilstoši pacienta stāvoklim.

Pirmsoperācijas anestēzijas konsultācija notiek līdz 2 stundām neatliekamās palīdzības pacientiem un līdz 48. stundai plānveidīgi operētiem pacientiem.

Ieteicams: