Dr. Hristo Valkovs: Pārmērīga narkotiku lietošana izraisa asiņošanu no kuņģa

Satura rādītājs:

Dr. Hristo Valkovs: Pārmērīga narkotiku lietošana izraisa asiņošanu no kuņģa
Dr. Hristo Valkovs: Pārmērīga narkotiku lietošana izraisa asiņošanu no kuņģa
Anonim

Viņš absolvējis Gētes vācu valodas vidusskolu Burgasā. 2016. gadā viņš ar izcilību absolvēja Sofijas Medicīnas universitāti. Kopš 2017. gada strādā UMBAL "Tsaritsa-Joanna-ISUL" Gastroenteroloģijas klīnikā, kopš 2019. gada ir arī asistents Sofijas Medicīnas universitātes "Gastroenteroloģijas" katedrā.

Viņš ir Bulgārijas Jauno gastroenterologu asociācijas valdes loceklis. Aktīvi piedalās vairākos zinātniskos projektos un programmās. Ir vairākas publikācijas kā pirmais autors un līdzautors.

Kuņģa-zarnu trakta (GIT) problēmu gadījumu skaits pieaug nekontrolētas medikamentu lietošanas rezultātā, brīdina UMBAL Gastroenteroloģijas klīnikas "Tsaritsa Joanna - ISUL" ārsti. Visbiežāk runa ir par asiņošanu no kuņģa, resnās zarnas, tievās zarnas, barības vada. Vēl viens satraucošs simptoms ir bieža pseidomembranoza kolīta parādīšanās. Mēs runājam ar doktoru Hristo Valkovu.

Dr. Valkov, kādi ir iemesli palielinātai asiņošanai no kuņģa-zarnu trakta pēc Covid-19 sākuma?

- Man ir grūti sniegt nepārprotamu atbildi par to, vai pēc COVID-19 parādīšanās palielinājās GI asiņošanas biežums, salīdzinot ar laiku, kad vīruss netika atklāts. Taču COVID-19 pandēmijas laikā mēs kā gastroenterologi ņemam vērā vairākus riska faktorus, kas varētu būt saistīti ar asiņošanas rašanos no kuņģa-zarnu trakta. Par laimi, lielākajai daļai cilvēku, kas inficēti ar SARS-CoV-2, hospitalizācija nav nepieciešama.

Šī iespēja daļai pacientu inficēšanos pavadīt mājās un veikt simptomātisku ārstēšanu, ja dažkārt nav aktīvas medicīniskās kontroles, izrādās, ka tas ir būtisks priekšnoteikums narkotiku lietošanai. Tādējādi esam liecinieki satraucošai parādībai vīrusa slimnieku vidū, kad viņi reizēm lieto nepamatoti daudz dažādu grupu medikamentu, kā arī bīstamās devās.

Patiesībā viens no biežākajiem iespējamajiem narkotiku lietošanas gadījumiem pacientiem ar Covid-19, kas attiecas arī uz mums, gastroenterologiem, ir acetilsalicilskābe, kas cilvēkiem vairāk pazīstama kā aspirīns, kā arī citi ne- steroīdie pretiekaisuma līdzekļi

Ar to labi zināmo pretsāpju un pretdrudža iedarbību šīs zāles ir vienas no visbiežāk lietotajām vīrusu infekcijas laikā.

Jāatceras, ka, lietojot šīs zāles, pastāv potenciāls risks sabojāt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu, veidojot erozijas, čūlas ar sekojošu asiņošanu. Šo medikamentu patvaļīga lietošana nepamatoti lielās devās, kā arī to kombinēta uzņemšana vēl vairāk palielina komplikāciju risku kuņģa-zarnu traktā.

Vecākiem cilvēkiem ar peptiskās čūlas slimības pazīmēm pagātnē, kā arī tiem, kas lieto citus prettrombotiskus medikamentus, ir konstatēts kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas veidošanās un asiņošanas risks, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Interesanta un novatoriska teorija ir vīrusa, kas izraisa COVID-19, spēja kļūt par neatkarīgu asiņošanas riska faktoru, tieši kaitējot kuņģa-zarnu traktam. Receptora, pie kura saistās SARS-CoV-2, ekspresija atšķiras dažādos cilvēka ķermeņa audos un orgānos, bet šķiet, ka tā izteikti izpaužas gremošanas sistēmā.

Tādējādi pats kuņģa-zarnu trakts var parādīties kā sava veida SARS-CoV-2 mērķis.

Image
Image

Kādi ir GI asiņošanas simptomi?

- Tiek uzskatīts, ka pacientiem ar COVID-19 viens no biežākajiem GI asiņošanas cēloņiem ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Asiņošanas simptomi var ļoti atšķirties un, protams, ir identiski tiem, kam ir COVID-19, un tiem, kas nav inficēti. Pacientiem ar kuņģa asiņošanu var rasties asiņu vemšanas epizodes, kā arī var būt melni darvai izkārnījumi ar raksturīgu smaržu.

Pie lielāka asins zuduma pacientam ir iespējams ģībonis, pazemināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, kā arī izteikts nogurums.

Dažiem cilvēkiem var būt asiņošana no kuņģa-zarnu trakta augšdaļas, ja nav acīmredzamu simptomu. Tā ir tā sauktā slēptā asiņošana, un vienīgās izpausmes var būt ilgstoša vājuma sajūta, kā arī pierādījumi par zemu dzelzs līmeni serumā laboratorijas pārbaudēs.

Ja pacientiem nepieciešama ārstēšana ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, ir lietderīgi lietot protonu sūkņa inhibitorus (PSI) vai H-2 receptoru antagonistus, kas samazina skābes sekrēciju, lai mazinātu kuņģa čūlu veidošanos..

Kas ir pseidomembranozais kolīts un kāds ir iemesls, kāpēc tas no retas ir kļuvis par gandrīz ikdienas slimību?

- Pseidomembranozais kolīts ir resnās zarnas iekaisuma slimība, kas var rasties kā komplikācija, lietojot antibiotikas. Šo stāvokli visbiežāk izraisa toksīnus ražojošs bacilis.

Ārstēšana ar antibiotikām var izraisīt normālas resnās zarnas floras līdzsvara traucējumus, ko izraisa mikroorganismi. Tas rada labvēlīgus apstākļus, lai bacilis varētu kolonizēt resnās zarnas un izraisīt pseidomembranozo kolītu.

Endoskopiskais attēls fibrokolonoskopijas laikā pacientiem ar šo slimību var atšķirties, taču diezgan raksturīgi ir dzeltenīgi bālgans aplikums, kas pārklāj resnās zarnas gļotādu. Šīs slimības simptomi var būt caureja ar asinīm un gļotām, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes vēderā.

Var būt pieejami arī iekaisuma procesa laboratoriskie marķieri. Retos gadījumos pseidomembranozais kolīts var būt smags ar dzīvībai bīstamām komplikācijām.

Patiesībā, kāpēc šī slimība ir īpaši aktuāla Covid-19 periodā? Diemžēl nepamatoti augsts antibiotiku lietošanas biežums vīrusa slimnieku vidū ir nepamatoti augsts. Esam liecinieki tam, ka inficētiem pacientiem antibiotikas tiek uzsāktas priekšlaicīgi, tiek veidotas dažādu to grupu kombinācijas. Mūsu klīniskajā praksē mēs novērojam zināmu pseidomembranozā kolīta biežuma pieaugumu, īpaši pacientiem, kuriem ir bijis Covid-19 un kuri ilgstoši tiek ārstēti ar antibiotikām.

Kāda ir slimības ārstēšana?

- Jūs teiksiet, ka tas ir paradoksāli, taču pseidomembranozo kolītu ārstē, iekšķīgi lietojot noteiktas antibiotikas, kas ir vērstas pret baktērijām, kas to izraisa. Ārstēšana parasti ilgst 10 dienas.

Kad ģimenes ārsts izraksta medikamentus – kā tas visbiežāk notiek ar COVID-19 pacientiem no attāluma, kas jāņem vērā?

- Ģimenes ārstu loma ir ārkārtīgi svarīga, sarežģīta un atbildīga šajos Covid-19 laikos. Ja pacients uzsāk terapiju ar acetilsalicilskābi un citiem nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, ārstējošajam ārstam jāņem vērā arī to lietošanas izraisītais čūlu un asiņošanas risks. Piemēram, gados vecākiem cilvēkiem bieži ir pavadošas sirds un asinsvadu slimības, kurām nepieciešama papildu ārstēšana ar antikoagulantiem un antiagregantiem.

Citiem pacientiem pagātnē ir bijusi čūlas slimība vai arī viņi var lietot kortikosteroīdus. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, tostarp acetilsalicilskābes, lietošanas sākšana šajās cilvēku grupās ir saistīta ar paaugstinātu kuņģa traumu un asiņošanas risku.

Tomēr, ja tie ir jāparaksta, vai ir kāds veids, kā samazināt kuņģa bojājumu risku?

- Uzsākot terapiju ar acetilsalicilskābi un citiem nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem – un īpaši, ja nepieciešama to ilgstoša lietošana, cilvēkiem ir lietderīgi lietot arī zāles, kas samazina kuņģa skābes sekrēciju. Šīs zāles samazinās kuņģa gļotādas bojājumu risku. Šādas zāles, kā jau minēju, ir protonu sūkņa inhibitori (PSI) vai H-2 receptoru antagonisti.

Jāņem vērā arī tas, ka, ja pēc ārsta ieskatiem nepieciešama ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana, pirms to uzsākšanas var veikt arī Helicobacter pylori baktēriju pārbaudi.

Ieteicams: