Dr. Nikolajs Ņeikovs, "Survivor" ārsts: Es, būdams iesācējs, izvilku no pacienta auss tarakānu

Satura rādītājs:

Dr. Nikolajs Ņeikovs, "Survivor" ārsts: Es, būdams iesācējs, izvilku no pacienta auss tarakānu
Dr. Nikolajs Ņeikovs, "Survivor" ārsts: Es, būdams iesācējs, izvilku no pacienta auss tarakānu
Anonim

Doktora Nikolaja Neikova saknes ir Teteven Balkānos. Viņa māte Donka Mirjanova absolvēja psiholoģiju Sofijas Universitātē un ilgus gadus bija skolas direktore Tetevenā. Viņa tēvs strādāja administratīvā amatā mēbeļu rūpnīcā. Bērnībā viņam patika lasīt piedzīvojumu romānus. Viņu iespaidoja jūras kaujas un piedzīvojumi džungļos, kā arī Senās Ēģiptes un Hellas noslēpumi. Acteki un maiji lika viņam domāt par arheologa profesiju. Viņš nekad nedomāja kļūt par ārstu. Bet tagad viņam ļoti piestāv b altais priekšauts.

Viņš bez problēmām iestājās Medicīnas universitātē. Viņš sāka ar ginekoloģiju un dzemdniecību, pēc tam sāka interesēties par psihiatriju. Galu galā viņš izvēlējās iekšķīgo slimību. «No savas karjeras sākuma 1992. gadā līdz mūsdienām esmu strādājis iekšķīgo slimību nodaļās, kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļās un kabinetos. Es atgriezos savā dzimtajā Tetevenā un sāku kā veikala ārsts. Mans darbs man sagādāja lielu prieku”, skaidro Dr. Neikovs.

Pirmās dienas bija saspringtas, viņam pašam bija jāpieņem lēmumi par diagnostiku un terapiju. Īpaši saspringta izvērtās dežūras "Ātrās palīdzības mašīnā", kur viņš ātrās palīdzības mašīnā atradās viens un visi uz viņu paļāvās. Viņš saskārās ar bērniem ar drudžainiem krampjiem, pacientiem ar sirdslēkmēm, plaušu tūsku un ko vēl ne.

Pēc sanatorijas Bankjā kardioloģija viņam joprojām bija pie sirds. 2004. gadā viņš atkal mainīja darba vietu – kļuva par konsultantu internās medicīnas, kardioloģijas un vēdera dobuma ultrasonogrāfijā slimnīcā „St. Naum 4. kilometrā. Tur viņš ieguva specialitāti internajā medicīnā. Taču, tā kā viņš bija izaicinājumu cilvēks, viņš nolēma mesties citā piedzīvojumā – televīzijas šovā “Survivor”. Meklē saviļņojumu kā īsts Indianas Džonsa sekotājs.

Un viņam ir hobiji, ar kuriem viņš atbrīvo sevi no spriedzes. Medības un makšķerēšana ir viena no viņa prioritātēm. Viņam patīk arī pastaigas sniegotajos kalnos agri no rīta, kad pie mīnus 15-20 grādiem neviens nedomā iet ārā. Tomēr dakteris Ņeikovs no aukstuma nebaidās. Viņš izdzer tasi karstas kafijas, uzliek šauteni un dodas ceļā pa Balkānu medību laukiem.

“Paciente ieradās manā dežūrdaļā ar tarakānu ausī. Viņa man pastāstīja, kā viņai tik ļoti sāp galva un kā viņa katru brīdi traks. Viņas skaidrojumi man šķita absurdi, un es viņai sākumā nemaz neticēju, ka viņai ausī ir tāds parazīts”, stāsta dakteris Ņeikovs, kurš kopā ar kolēģi Dr. Kostadins Angelovs no Aleksandra slimnīcas.

Pēc apskates tika konstatēts, ka sievietei ausī tiešām ir tarakāns. Drāma notika dzimtenē, nevis eksotiskajā salā, kur tika filmēta "Survivor" trešā sezona. Toreiz jaunais un nepieredzējušais ārsts ar smalkiem instrumentiem mēģināja noņemt tārpu, jo tas bija iestrēdzis ļoti dziļi, taču viņam tas neizdevās. Nolēmu izmēģināt flush.

Viņam par pārsteigumu tarakāns iekrita baseinā vēl dzīvs

Pateicoties šim un vairākiem sarežģītākiem viņa prakses gadījumiem, Dr. Neikovs ir pilnībā gatavs iesaistīties ekstrēmajā realitātē.

"Pat ar "Survivor" palaišanu mūsu valstī, saņēmu piedāvājumu pievienoties. Tomēr es nevarēju atrast kādu, kas mani aizstātu, un tāpēc arī netiku uz pirmo realitātes šovu. Tomēr viņš tika uzaicināts arī uz otro sezonu. Viņam izdevās noorganizēt aizvietošanu slimnīcā. Ar lielu entuziasmu un sajūsmu par gaidāmajiem piedzīvojumiem devies uz Dominikānas Republiku. Kad tu sakravāji somas, viņa māte uztraucās. "Es piekritu doties uz Panamu, jo man tas ir ārkārtējs izaicinājums," skaidro Dr. Neikovs. Neviens, kurš viņu labi pazina, nešaubījās par viņa vēlmi šķērsot nezināmas zemes, meklējot izmirušas civilizācijas.

“Darbs šovā ir saistīts ar lielu risku – gan ārstiem, gan kolektīvam, gan dalībniekiem. Ekstrēmos apstākļos paļaujies tikai uz pieredzi, rutīnu, austiņām, acīm un rokām”, dažas sava darba smalkumus atklāj speciālists. Viņaprāt, izdzīvošana filmā "Survivor" ir daudz grūtāka, nekā skatītāji iedomājas.

Mediķiem nav tādu iekārtu kā rentgena, ultraskaņas vai skenera

kas var būt ļoti svarīgi. "Jums nav laboratorisko rādītāju, un dažreiz jums ir jārīkojas empīriski, saskaņā ar jūsu zarnu sajūtu un jārīkojas ar tehniku, kas ietilpst tikai vienā mugursomā," skaidro ārsts.

Gadījumi ar šova dalībniekiem ir daudz, kuriozi, interesanti un arī negaidīti. Viens no viņiem aplej kājas ar karstu eļļu, mēģinot pagatavot ēdienu saviem cilts cilvēkiem. Taču pēc daktera Angelova un daktera Ņeikova ātrās iejaukšanās nekādu sarežģījumu nebija. Vienā no spēlēm cits šķīrās ar citu zobu.

“Man emocijas bija saistītas ar uzturēšanos un pilnīgi jaunu un nezināmu vietu iepazīšanu. Mani interesēja šo tautu dzīvesveids un kultūra. Paralēli es uzkrāju

vērtīga pieredze, lai reaģētu ekstremālās situācijās

Un līdzi nēsāju tikai vienu somu, pilnu ar zālēm un palīgmateriāliem”, pasmaida ārsts.

Viņš arī palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem, kā arī Argentīnas komandai, kas filmēja tajā pašā vietā. “Šajā Panamas salā nebija slimnīcas, aptiekas vai vietējā ārsta. Iedzīvotājiem bija jādodas uz Panamasitiju, lai meklētu medicīnisko aprūpi, un tāpēc dažreiz viņi izmantoja mūsu pakalpojumus. Mēs bieži izmitinājām cilvēkus savā improvizētajā lauka slimnīcā, secina Dr. Neikovs.

Ārkārtas situācija

“Komandas vidū izcēlās konjunktivīta epidēmija. Lielākā daļa atveseļojās, bet viena no meitenēm atgriezās Bulgārijā, neizārstēta. Iespējams, tā bija adenovīrusa infekcija.

Viens no operatoriem saslima ar nezināmu tropu slimību, ko izraisīja kāpurs. To pārnēsā odi, un tas mums ir izaicinājums, jo Bulgārijā to nepazīst. Tikām galā ar interneta palīdzību un konsultācijām ar kolēģiem. Par laimi, mums bija nepieciešamie medikamenti un izdevās to salabot.

Apbraucu 2 kilometrus pārsēju. Katrs saindētais vemja 18 reizes, gulēja uz sistēmām un atgriezās spēlē.

Manas lielākās bailes bija malārija, lai gan es zināju, ka slimība tur ir izskausta. Otras manas bailes bija saistītas ar smagām traumām – lūzumiem, sasitumiem, kas var rasties spēlējoties un šādos apstākļos. Protams, bija šādi gadījumi, taču tie nebija letāli, piebilst Robinsons b altā priekšautiņā.

Ieteicams: