Dimitars Zlatanovs ir Bulgārijas 20. gadsimta volejbolists 1 un vienīgais bulgārs, kas uzņemts Holiokas (ASV) volejbola slavas zālē. Viņš dzimis 1948. gada 9. novembrī Ihtimanā. Ar CSKA komandu viņš ieguva Eiropas čempionu kausu 1968. gadā un Kausu ieguvēju kausu 1976. gadā, spēlējot vēl divos Eiropas finālturnīros. Ar "sarkanajiem" ir 9 bulgāru tituli - no 1968. līdz 1978. gadam
Izlases sastāvā viņš kļuva par sudraba medaļas ieguvēju 1970. gada Pasaules kausa izcīņā Sofijā un tika nosaukts par uzbrucēju 1 pasaulē. Olimpiskais vicečempions no Maskavas spēlēm 1980. gadā
Tuvojoties savas sacensību karjeras beigām, viņš spēlēja Itālijas komandā "Torino" un Japānas "Suntory". Kā treneris viņš ar CSKA izcīnīja trīs nacionālos titulus un pēc tam strādāja Itālijā. 1999. gadā viņš bija Bulgārijas Volejbola federācijas prezidents.
Lai gan Dimitaram Zlatanovam jau ir 65 gadi, viņš ir saglabājis jauneklīgo figūru un vitalitāti.
Kādas traumas guvi no volejbola?
- Man palika normālas kaites, kas pavada katra sportista karjeru - cīpslu un locītavu iekaisumi. Kad mans ķermenis bija jaunāks, tie nebija īpaši pamanāmi. Centāmies tās likvidēt, lai netraucētu manai sportiskajai formai. Bet pēc tam, kad es pārtraucu piedalīties sacensībās, mans ķermenis pamazām vājinājās un es sāku taustāmāk izjust šo iekaisumu sekas. Man par prieku šīs traumas nav īpaši smagas.
Vai jums bija jāveic operācija?
- Man bija problēmas ar sirdi - aritmija. Bet šīs problēmas ir raksturīgas mana auguma un vecuma cilvēkiem. Bez manis, cik sapratu, tāda aritmija bija arī Georgijam Gluškovam, Atanam Golomejevam, Ļubomiram Amiorkovam no basketbola.
Kad tika atklāta jūsu aritmija - spēlējot vai pēc tam?
- Ne kā konkurents. Tas bija drīz. Pirms diviem gadiem.
Vai jūs ārstējāties Itālijā vai šeit?
- Es ārstējos Bulgārijā, un domāju, ka problēmu atrisinājām ar vienu iejaukšanos - viņi to sauc par ablāciju.
Ablācija padarīja mani par jaunu ārstu no invazīvas sirds ķirurģijas
Tokudas slimnīcā - Dr. Vasil Traikov.
Kāda ir operācija?
- Sirdī pa vēnām tiek ievadīti katetri un tiek veikta sirds manipulācija - t.i. tiek noņemtas tās miokarda vietas, kas izraisa aritmiju.
Vai esat bijis slimnīcā citu iemeslu dēļ?
- Nē, jo sports man ir palīdzējis šajā ziņā - izvairīties no sastapšanās ar slimnīcas vidi. Pēc tam ir dažas lietas, no kurām nevar izvairīties, bet es neesmu bijis slimnīcā.
Kāds ir jūsu iespaids par bulgāru ārstiem?
- Bulgārijas ārsti ir vieni no labākajiem pasaulē. To varu atzīt no tīras sirds. Mums ir ļoti labi speciālisti, kuri saprot savu darbu un pilda savus pienākumus. Viņiem ir vēlme attīstīt medicīnu. Diemžēl nosacījumi un jo īpaši atalgojums nav līdzvērtīgi. Tas neatbilst viņu spējām. Ir labi zināms, ka jo vairāk jūs varat, jo vairāk jums vajadzētu iegūt. Bet mūsu ārstiem tā nav un viņi ir spiesti braukt strādāt uz Eiropu un pasauli naudas dēļ. Un būtu jādara otrādi - jādara viss iespējamais, lai mūsu labie speciālisti paliktu Bulgārijā un pacienti pat no ārzemēm brauc pie viņiem. Pirmā lieta ir labas algas un, otrkārt, praktizēt savu profesiju mūsdienu apstākļos. Tas ir jādara Bulgārijas ārstiem. Tādā veidā mēs, pacienti, gūsim labumu.
Jūs izskatāties lieliskā fiziskā formā pat tagad, kad esat 65 gadus vecs. Kā jūs to panākat?
- Cenšos būt formā - es domāju, lai man būtu nedaudz pareizāka ķermeņa uzbūve. Es eju vienkāršas pastaigās - apmēram pusotru stundu, divas vai trīs reizes nedēļā. Tas ir atkarīgs no mana garastāvokļa un manām saistībām.
Es veicu arī vieglus vingrošanas vingrinājumus lokanībai
un tas arī viss. Cilvēks jūtas daudz labāk, ja muskuļiem pievieno fizisku spriedzi. Pēc tam viņš ir enerģiskāks, dzīvespriecīgāks, darbaspējīgāks. Kopumā tu esi dzīvespriecīgāks un skaties uz pasauli savādāk.
Vai pieņēmāties svarā, pārtraucot aktīvu sportošanu un kā tikāt galā ar liekajiem kilogramiem?
- Tagad esmu par desmit kilogramiem smagāks nekā tad, kad sacentos. Bet tas manam 196cm vecumam ir maz. Tagad esmu ap 106kg,un pirms tam volejbolistam bija 94-96kg. Daudzu gadu trenera amats man palīdzēja uzturēt normālu svaru. Strādājot ar komandām, saglabāju formu, turklāt ar ļoti nopietnām aktivitātēm.
Vai jūs ievērojat kādu diētu vai diētu?
- Varu teikt, ka man ir simts vilku apetīte. Bet es cenšos sevi ierobežot, nevis atslābināties. Ierobežojums neattiecas uz noteiktu lietu neēšanu. Tieši otrādi, ēdu visu, bet mazākos daudzumos. Es tiešām izvairos arī no treknākiem ēdieniem. Cenšos ēst vairāk dārzeņu un augļu.
Kāds ir jūsu priekšstats par veselīgu dzīvesveidu?
- Tas sākas ar salīdzinoši labām fiziskām aktivitātēm - sportojot ar noteiktu vingrošanas veidu.
Īpašai slodzei jābūt atbilstošai vecumam, lai sniegtu jums prieku un padarītu jūs dzīvīgu, svaigu un dzīvespriecīgu. Pēc tam ir jāievēro veselīgs uzturs, jo tam ir liela ietekme uz ķermeņa fizioloģiju un galvenokārt tas uztur orgānus labā stāvoklī, lai tie strādātu ilgāku laiku. Un nepārslogot sevi ar pārtiku, priekšlaicīgi novecot un nesaslimt. Trešais veselīga dzīvesveida nosacījums ir neatlaidība tajā, ko dari, t.i. neatlaidība sportā un uzturā.
Saka, ka cilvēks dzīvo tik ilgi, cik iedomājas, ka dzīvos. Cik ilgi vēlies dzīvot?
- Es par to nedomāju un pat neiedomājos, cik ilgi vēl dzīvošu. Cik liktenis ir lēmis. Bet svarīgāk ir būt veselam.
Kādus priekus tu atļaujies sev?
- Viss, ko es labprāt daru, man sagādā prieku. Kad redzu, ka esmu kaut ko labi paveicis, jūtu prieku no sava darba - vai tā būs pastaiga, vai sports, vai kāds darbs mājās un pagalmā.
