Viņi injicēja vīrusu, kas nogalina vēzi

Satura rādītājs:

Viņi injicēja vīrusu, kas nogalina vēzi
Viņi injicēja vīrusu, kas nogalina vēzi
Anonim

Nesenā klīniskā pētījumā ir sākta jaunas terapijas drošuma un panesamības novērtēšana, izmantojot vīrusu, kas var inficēt un nogalināt cilvēka vēža šūnas.

Jaunā terapija, ko sauc par Vaxinia, var samazināt dažādu vēža audzēju izmēru dzīvnieku un laboratorijas modeļos, izmantojot mazas devas.

Šai jaunajai terapijai ir ievērojams potenciāls, pateicoties tās selektīvajai mērķauditorijai pret vēža šūnām un spējai uzbrukt plašam progresējošu vēža veidu klāstam.

Nesen pabeigtajā klīniskā izmēģinājuma pirmajā fāzē zinātnieki pirmajam pētījuma dalībniekam ievadīja eksperimentālo pretvēža zāļu, ko sauc par CF33-hNIS jeb Vaxinia, terapeitisko devu. Šī jaunā terapija ietver onkolītiskā vīrusa izmantošanu, kas var inficēt un nogalināt vēža šūnas, nesabojājot veselus audus.

Iepriekšējos pētījumos ir pierādīts, ka ģenētiski modificēts baku vīruss Vaxinia ir efektīvs pret dažādiem vēža veidiem laboratorijas un dzīvnieku modeļos. Šajā klīniskajā pētījumā, ko veica City of Hope - vēža pētniecības un ārstēšanas institūts Amerikas Savienotajās Valstīs, sadarbībā ar Imugene - biotehnoloģiju uzņēmumu Austrālijā, tiks pārbaudīts jaunais onkolītiskais vīruss vēža slimniekiem ar progresējošiem, norobežotiem audzējiem.

Laboratoriskie pētījumi liecina, ka Vaxinia var būt efektīvāka par iepriekšējās paaudzes onkolītiskajiem vīrusiem, samazinot audzēju lielumu, padarot šo terapiju īpaši daudzsološu.

Leslija Čonga, Imugene izpilddirektore, MNT sacīja: “Mēs vēlamies radikāli mainīt vēža terapiju, un mēs vairs neesam apmierināti ar pakāpeniskiem izdzīvošanas uzlabojumiem - mēs vēlamies izārstēt pacientus. Padarīt vēzi par izplatītu slimību un izmantot mērķtiecīgu līdzekli, lai to iznīcinātu, ir vēža terapijas svētais grāls!”

Onkolītiskie vīrusi

Onkolītiskie vīrusi ir dabiski sastopami vai tādi, kas ir ģenētiski izstrādāti, lai selektīvi inficētu un vairotos audzēja šūnās.

Onkolītiskajiem vīrusiem vairojoties, tie var noārdīt un iznīcināt inficētās audzēja šūnas. Kad audzēja šūnas pārsprāgst, tās izdala olb altumvielas vai antigēnus, kurus imūnsistēma atpazīst kā svešus, un iznīcina tos.

Turklāt imūnsistēmas spēja atpazīt audzēja šūnas rada atmiņu pret audzēja antigēniem, kas var palīdzēt novērst vēža recidīvu. Papildus ilgstošai aizsardzībai neliela onkolītisko vīrusu deva var būt efektīva pret audzēju, jo tas spēj vairoties un izplatīties audzēja šūnās.

Vēža šūnas uz to virsmas ekspresē proteīnus un receptorus, kas atšķiras no veselām šūnām, kas palīdz tām izvairīties no imūnsistēmas, veido metastāzes un novērš šūnu nāvi. Onkolītiskie vīrusi izmanto šos vēža šūnām raksturīgos proteīnus un receptorus, lai tos mērķētu.

Turklāt olb altumvielas, kas ir vērstas pret onkolītiskajiem vīrusiem, bieži ir raksturīgas daudziem vēža veidiem, padarot šos vīrusus par daudzpusīgu rīku.

Vaxinia izmantošana, lai mērķētu uz audzēja šūnām

CF33-hNIS jeb Vaxinia, ko izstrādājuši City of Hope zinātnieki, ir ģenētiski modificēta baku vīrusa versija. Zinātnieki izstrādāja CF33-hNIS, lai uzlabotu tā spēju vairoties audzēja šūnās, veicinot spēcīgu imūnreakciju pret audzēja šūnām.

Turklāt modificētais Vaxinia vīruss ekspresē proteīnu, ko sauc par cilvēka nātrija jodīda simportētāju (hNIS), kas transportē jodīda jonus šūnās. Tādējādi audzēja šūnas, kas inficētas ar vīrusu, ekspresē hNIS, ļaujot uzņemt radioaktīvo jodu. Attēlveidošanas metodes, piemēram, pozicionālās emisijas tehnoloģiju (PET), pēc tam var izmantot kopā ar radioaktīvi iezīmētu jodu kā krāsvielu, lai izsekotu vīrusa izplatībai organismā un tā efektivitātei.

Turklāt hNIS var arī palīdzēt selektīvi mērķēt uz audzēja šūnām, kas uzkrāj radioaktīvo jodu, izmantojot staru terapiju.

Klīniskā izmēģinājuma dizains

Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka CF33-hNIS ir efektīvs pret šūnu kultūru un krūts, kolorektālā, aizkuņģa dziedzera, olnīcu un plaušu vēža dzīvnieku modeļiem. Pirmās fāzes klīniskā pētījuma laikā zinātnieki pārbaudīs CF33-hNIS drošību un panesamību vēža slimniekiem, injicējot vīrusu tieši asinīs vai audzējā.

Konkrēti, pētījumā tiks iekļauti aptuveni 100 vēža pacienti ar metastātiskiem vai progresējošiem norobežotiem audzējiem, kuri iepriekš ir saņēmuši vismaz divas standarta vēža ārstēšanas metodes.

Pēc sekmīgas Vaxinia drošības demonstrēšanas zinātnieki plāno pārbaudīt audzēja šūnu ārstēšanu, izmantojot šī onkolītiskā vīrusa un cita veida vēža terapijas kombināciju, ko sauc par pembrolizumabu, imūnās kontrolpunkta inhibitoru. Vēža šūnas mēdz ekspresēt noteiktus kontrolpunkta proteīnus, kas neļauj tos izvadīt T šūnām, kas ir daļa no imūnsistēmas. Imūnsistēmas kontrolpunkta inhibitori ir zāles, kas bloķē šādu proteīnu darbību, lai uzlabotu imūno šūnu spēju iznīcināt audzēja šūnas.

Iepriekšējie dati liecina, ka CF33-hNIS palielina kontrolpunkta proteīnu ekspresiju, kas var uzlabot imūnsistēmas kontrolpunkta inhibitoru, piemēram, pembrolizumaba, efektivitāti.

“Dzīvnieku modeļos onkolītiskie vīrusi jau ir izrādījušies tikpat efektīvi kā kombinētā terapija ar daudzām citām imūnterapijām, tostarp kontrolpunktu inhibitoriem un CAR T terapiju. Mēs ceram, ka CF33/Vaxinia platforma ātri pāries uz klīnisko testēšanu, un kopā ar tām tie kļūs par efektīvām kombinētām imūnterapijām vēža ārstēšanā,” saka Dr. Fong.

Ieteicams: