Mēs kļuvām garāki, dzīvojam ilgāk, bet slimojam vairāk

Mēs kļuvām garāki, dzīvojam ilgāk, bet slimojam vairāk
Mēs kļuvām garāki, dzīvojam ilgāk, bet slimojam vairāk
Anonim

Ir grūti viltot vecumu. Ar gadiem cilvēka ķermenis, visi tā muskuļi, asinsvadi, kauli, nervu un citas sistēmas nekļūst jaunākas. Turklāt viņi metodiski noveco. Tie sasniedz, maigi izsakoties, nestrādājošu stāvokli. Bet tas nenozīmē, ka mums vajadzētu padoties un iet ar straumi. Jo īpaši tāpēc, ka tagad gan praktiskā medicīna, gan zinātne ir homo sapiens pusē.

Tā nav nejaušība, ka pēdējo 100 gadu laikā cilvēki ir sākuši dzīvot par 40 gadiem ilgāk. Un mēs esam kļuvuši garāki: kopš 1800. gada katrs gadsimts vidusmēra cilvēka augumam ir pievienojis dažus centimetrus. Pēdējo divu gadsimtu laikā mēs esam kļuvuši vidēji par 7-8 cm garāki. Tagad sieviešu vidējais augums ir 165-175 cm, bet vīriešu - 170-180 cm. Zinātnieki uzskata, ka tas nav ierobežojums – 21. gadsimta jaunā paaudze pārsniegs šo robežu un būs augstākā cilvēces vēsturē. Zinātnieki šo parādību skaidro vienkārši: cilvēki sāka ēst labāk, zāles glābj no slimībām, bet tehnoloģijas - no smaga darba. Un ir mainījies pats jēdziens "vecums" - gadi, šķiet, ir bremzējuši ķermeņa novecošanos. Nesen starp vārdu "pensionārs" un "veca" varēja likt vienādības zīmi. Tagad 55 gadu vecumā, kā saka paši jaunie pensionāri, dzīve ir tikai sākusies.

Tajā pašā laikā mūsdienu cilvēks ir ne tikai kļuvis garāks un dzīvo ilgāk, bet arī kļūst slimāks. Mūsu sabiedrība kopumā strauji noveco, kas nozīmē, ka pēc definīcijas slimo arvien vairāk cilvēku. Slimību upuri, protams, ir ne tikai veci cilvēki, bet arī jaunāki cilvēki un bērni. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem – ne tikai no ģenētiskās noslieces, bet arī no dzīvesveida, dzīves apstākļiem, paradumiem, arī kaitīgajiem, darba rakstura, ēdiena kvalitātes, tuvinieku attieksmes pret cilvēku u.c.utt

Ieteicams: