Asoc. Dr Dimitar Sivrev ir medicīnas doktors. Viņš ir viens no cilvēkiem, kas sagatavo topošos ārstus, viņš ir Anatomijas katedras vadītājs Trāķijas Universitātes Medicīnas fakultātē - Stara Zagora. Studenti viņu mīl, tāpat kā viņa lekcijas, lai gan eksāmeni ir diezgan grūti un prasa daudz lasīšanas un pamatīgu sagatavošanos. Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kam mašīna un sabiedriskais transports ir pilnīgi lieki. Attālumus viņš veic kājām, un viņam netraucē tas, ka Medicīnas fakultāte atrodas diezgan tālu no Stara Zagoras centra. Viņš novērtē, cik daudz laika viņam nepieciešams, un vienmēr ir precīzs. Viņam patīk joki, un viņam vienmēr ir kāds rezervē saviem draugiem. Šodien mēs viņu meklējam par godu viņa jaunākajai mācību grāmatai - "Cilvēka ar vecuma problēmām anatomija".
Prof. Sivrev, sāksim ar jūsu ģenealoģiju, vai jūs labi pazīstat savus senčus un vai mūsdienu cilvēkam ir jāzina, kur ir viņa saknes?
- Protams, es zinu savu ģenealoģiju, bet es to nezinu no galvas, jo tā ir ļoti gara. Mans tēvs, aizgājis pensijā, daudz pūlējās, veidojot ciltsrakstu. Tā ir viena no vecākajām mūsu valstī. Diemžēl pārvietošanas un ugunsgrēkā iznīcināto dokumentu dēļ viņš nevarēja atgriezties ātrāk par 1730. gadu, kad vectēvs Radko, kurš kopā ar tēvu un tēvoci ceļoja tirdzniecības karavānā, dažu minūšu laikā palika bāreņos uzbrukuma dēļ. turku laupītāji. Viņi visi tika nogalināti, un mazais Rads paslēpās krūmos un izdzīvoja. Pēc ģimenes tradīcijām šie mani vectēvi bija no Balkāniem – laikam no Kotelas. Ne tikai indivīdam, bet arī katrai sabiedrībai ir jāzina sava vēsture. Ikvienam, kurš nezina savu pagātni, nav nākotnes. Tā ir lemta izzušanai un aizmirstībai.
Kad jūs nolēmāt kļūt par ārstu?
- Līdz 17 gadu vecumam izdomāju studēt elektronikas specialitāti - radiotehnika. Neviens mani īpaši nenovirzīja uz medicīnas profesiju. Varbūt mana tiekšanās pēc cilvēcības, ko baro literatūra,
maini manu dzīvi
un novirzīja mani uz šo cēlo profesiju, kas diemžēl mūsu valstī ir pārāk nenovērtēta.
Tagad jūs esat zobārsts, anatomijas docents, katedras "Anatomija" vadītājs, kā jūs visus šos pienākumus saskaņojat?
- Manas intereses ir dažādas – sākot no alternatīvās medicīnas, cauri būvniecībai un lauksaimniecībai un beidzot ar datoriem. Protams, nevienā jomā nevaru salīdzināt ar profesionāļiem, bet tik un tā tieku galā. Man patīk arī galdniecība, literatūra, metālapstrāde un jebkas cits, ko vien var iedomāties. Laikam ir pagājis laiks, kad interesējos par astronomiju un elektroniku, un mūsdienu tehnoloģijas attīstās tādā ātrumā, ka pat profesionāļiem ir grūti sekot līdzi visiem jaunumiem.
Prof. Sivrev, kā speciālists tu pārzini cilvēka organisma iespējas. Vai cilvēkam ir iespējams uzturēt sevi ar tā sauktajiem "jaunības eliksīriem"?
- Ir daudz jaunu ziņojumu par "mūžīgās jaunības eliksīru", taču līdz šim nav pierādījumu par 100% efektivitāti nevienam līdzeklim. Iedzimtībai ir liela nozīme gan ilgmūžībā, gan jaunībā, taču spēcīgi ietekmē arī dzīvesveids - uzturs, ūdens īpašības, gaisa tīrība. Kamēr
99% no pasaules līdzekļiem tiek ieguldīti karos un
ieroču ražošana, netiks atklāts ne līdzeklis pret vēzi, ne līdzeklis mūžīgai dzīvībai un jaunībai. Tagad princips ir "glābt sevi individuāli" vai "slīcēju glābšana ir pašu slīkstošo rokās".
Tāpēc - dzīvojiet veseli un neatkārtojiet savu senču kļūdas, kas viņiem kļuva par slimību un priekšlaicīgas nāves cēloni. Kad vīrietis ir nostrādājis daudzus gadus, viņam nevajadzētu pēkšņi pārtraukt savu darbu, vai arī, ja viņš to dara, tas jāaizstāj ar citu, kas ir vieglāks, bet kas viņam patīk un piesaista. Protams, šādiem cilvēkiem nevajadzētu sevi pārslogot, ne arī pārslogot sevi ar darbu. Darbam vajadzētu būt tikpat lielam, cik mēs to darām ar prieku.
Un kādas ir jūsu intereses?
- Manas intereses ir ļoti plašas, bet diemžēl pēdējos 5-6 gadus man nav bijis laika nekam citam kā tiešajam darbam Anatomijas katedrā. Pirms dažiem gadiem sarunā radio Stara Zagora skaidroju, ka ar visiem pienākumiem izdodas tikt galā, strādājot 16 stundas dienā. Tagad darbs ir pieaudzis un visu nevaru izdarīt pat 18 stundās, tāpēc esmu pārstājusi nodarboties ar daudzām mīļākajām nodarbēm. Pagaidām nevaru šķirties tikai no datora…
