Prof. Dr. Vihra Milanova: 80% garīgi slimo var dzīvot ārpusē

Satura rādītājs:

Prof. Dr. Vihra Milanova: 80% garīgi slimo var dzīvot ārpusē
Prof. Dr. Vihra Milanova: 80% garīgi slimo var dzīvot ārpusē
Anonim

Prof. Milanova, pie kāda projekta jūs strādājat?

-Šis ir jauns projekts, kurā piedalās Medicīnas universitāte – Sofija un konkrētāk Aleksandrovskas slimnīcas Psihiatrijas klīnika Šis projekts ir paredzēts profesionāļiem, kuri strādā sabiedrībā, un mērķis ir uzlabot viņu spēju strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir garīgas slimības ārpus slimnīcas. Projektā piedalās sešas Eiropas valstis - Austrija, Vācija, Grieķija, Spānija, Lielbritānija un Bulgārija.

Cik ilgi tas turpināsies?

- Viņam ir trīs gadi, pēc "Ravmus" treniņu programmas. Projekts sākās 2014. gada rudenī un jau no tā pirmā posma varu pastāstīt interesantas lietas. Tika veikta pašreizējās situācijas analīze 6 iesaistītajās valstīs, tās salīdzinot, un var teikt, ka pēc dažiem rādītājiem Bulgārija ir tabulas vidū salīdzinājumā ar dažām valstīm, salīdzinot ar citām, ir nedaudz zemāks. Ko es gribu norādīt, ka šādu profesionāļu sagatavošanas ilguma ziņā mēs esam kā pārējās valstis - līdzvērtīgi. Bet, no otras puses, mūsu mācību maksa ir vislētākā. Taču manāms, ka šajā jomā strādājošo apmierinātība ir ļoti zema. Diemžēl šeit gan atalgojums, gan līdzekļi, kas tiek novirzīti šai darbībai, ir daudz mazāki nekā citās valstīs.

Vai pēc analīzes ir kaut kas, kurā mēs esam pirmie?

- Citās valstīs, lai dotos uz apskati pie speciālista - psihologa, psihiatra, jāgaida mēneši, bet Bulgārijā tas notiek ļoti ātri - maksimāli 10-15 dienu laikā pacients var piekļuve. Tas krasi atšķiras no pārējām iesaistītajām valstīm. Visi speciālisti ir pārsteigti par to, cik ātri mēs varam piekļūt katram speciālistam.

Kur mēs atrodamies viņu atalgojuma ziņā?

- Atlīdzība par šiem pakalpojumiem ir ārkārtīgi zema. Kamēr Vācijā gandrīz visa psihoterapija ir kompensēta, Austrijā – daļēji,

Bulgārijā šādas īpašas darbības netiek apmaksātas

Manuprāt, tas būtu jāapmaksā mūsu slimokasei, ir jābūt paketēm, jābūt lielākai pieejamībai un vienlīdzībai cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tas parāda situācijas novērtējumu attiecībā uz šo rādītāju sešās valstīs.

Attiecībā uz laiku, kurā tiek sagatavoti speciālisti, valstis ir līdzvērtīgas. Bet cena, ko maksā par vienu pacientu, mūsu valstī ir daudz zemāka nekā citās valstīs. Varbūt tāpēc, ka viņiem ir daudz veselības fondu un daudz veselības fondu.

Vai jūs domājat, ka Bulgārijas speciālistiem būs interese par šāda veida apmācībām?

- Jā, jau ir interese apmācīt ambulatorās aprūpes cilvēkus, kā strādāt ar cilvēkiem ar garīgām slimībām. Šiem speciālistiem ir jābūt gataviem uzlabot savu apmācību - tie ir sociālie darbinieki, psihiatriskās medicīnas māsas utt. Mūsu valstī šo pakalpojumu ir ļoti maz, ierobežoti, trūkst dienas centru, kur pacienti varētu nodarboties ar mākslas terapiju un citām aktivitātēm. Projekta mērķis ir, lai mēs meklētu labāko pieredzi, labās prakses, ko ieviest savā valstī.

Vai esat optimistisks, ka šādi mainīsies apstākļi garīgi slimajiem mūsu valstī?

- Protams, esmu optimists – tas uzlabos pakalpojumus cilvēkiem ar garīgām slimībām, īpaši ārpus slimnīcām. Jāveic visaptveroša mediju kampaņa, ārstiem un medijiem kopā, lai padarītu mūsu sabiedrību jūtīgāku, atbalstošāku mūsu darba dienās. Un ne tikai tad, kad kaut kas traģisks notiek ar garīgi slimu cilvēku, lai būtu šīs dienas ziņas.

Mums kopā ir jāpārvar bulgāru sociālā stigma

Es zinu, ka tas būs ilgs process, jo lietas nevar mainīties vienas nakts laikā. Ideja ir zināt vairāk, lai šiem cilvēkiem būtu pietiekami daudz līdzekļu. Ļoti vēlos, lai tiktu parādīta arī labā prakse un cik daudz labu lietu esam paveikuši savu pacientu labā un cik daudzi no viņiem saņēma adekvātu palīdzību, nevis tikai slikto.

Pēc apmācības par šo projektu pie jums nonāks tikai smagie gadījumi…

- Ideja ir tāda – cilvēkiem, kuri sasnieguši remisiju, ir iespējas labi adaptēties sabiedrībā, lai būtu kāds, kas par viņiem parūpējas. Ja mums ir labs tīkls šo pacientu atbalstam, ļoti neliela daļa no viņiem nonāks slimnīcā. Neatkarīgi no tā, ko runā un raksta mūsu valstī, mūsu psihiatrija ir tikusi tālu. Mums ir daudz jaunu rīku, jaunu medikamentu, mums ir iespējas cilvēkiem ar garīgām slimībām dzīvot pilnvērtīgi ārpus telpām, starp saviem mīļajiem un pavadīt ļoti maz laika slimnīcā.

Bet diemžēl mums trūkst šī konkrētā tīkla, lai viņus uzņemtu pēc slimnīcas iziešanas. Ar speciālistu apmācību šis tīkls tiks izbūvēts – tāds ir projekta mērķis. Pieminēšu, ka 80% slimo var dzīvot ārā! Ir tādi medikamenti – lieto vienu reizi dienā, vai noteiktā laika posmā, injekciju vai tablešu veidā, ar kuriem var uzturēt mūsu pacientus. Šīs zāles ir viegli panesamas, tām nav blakusparādību, un tās apmaksā slimokase. Cilvēki var justies apmierināti, pat ja viņi strādā.

Ieteicams: