Voins Voinovs: Man izkrita zobi - velku ārā pa vienam

Satura rādītājs:

Voins Voinovs: Man izkrita zobi - velku ārā pa vienam
Voins Voinovs: Man izkrita zobi - velku ārā pa vienam
Anonim

Voins Voinovs ir viens no retajiem futbolistiem, kurš no bērniem līdz veterāniem spēlēja vienā komandā – "Levski". Leģendārais "blūza" spēlētājs, kurš piemānīja pretinieku aizsargus un piespēlēja tiem, dzimis 1952. gada 7. septembrī Čepinci ciemā. Karjerā A grupā viņam 226 spēles un 36 vārti. Trīs reizes viņš ir Bulgārijas čempions un trīs reizes uzvarējis "Bulgārijas kausa" turnīrā. Eiropas turnīros viņam 29 mači un 4 vārti, startējot divos ceturtdaļfinālos. Izlasē viņš aizvadīja 36 spēles. Ritals piedalījās Pasaules kausa izcīņā Vācijā 1974. gadā

Viņa trenera karjera rit caur komandām "Akademik", "Iskar", "Heber", "Belasitsa", "Marek", "Lokomotiv" (Mezdra), "Olympiakos" (Nicosia), "Rhodopa" (Smolyan), "Slivniški varonis" un "Bansko". Tagad viņš gaida savu jauno izaicinājumu.

Voinova kungs, kāda ir jūsu smagākā trauma kā "Levski" futbolistam?

- Mana smagākā trauma bija kājas lūzums mačā pret Gabrovo komandu. Tad viņi bija A grupā. Gabrovas futbolista darbībās nebija nodoma, taču strīdīgā situācijā viņš metās man pie kājām. Lūzums bija uz mazā kaula tieši pie potītes. Viņi mani uzreiz aizveda uz "Pirogovu". Man paveicās, operācija nebija vajadzīga, bet man uzlika šinu. Tad kādus divus mēnešus nespēlēju. Tikai trešajā sāku viegli vingrot. Bet es ātri atguvos. Citādi man ir bijušas arī citas traumas - muskuļu plīsumi augšstilbā, apakšstilbā.

Kā jūs tikāt galā ar muskuļu plīsumiem?

- Man visvairāk palīdzēja tas, ka esmu disciplinēts cilvēks un stingri ievēroju to, ko man teica ārsti – atšķirībā no vairuma futbolistu. Ja esi labi sagatavojies, traumu ir mazāk. No savas trenera pieredzes zinu, ka traumas rodas, kad spēlētājs ir noguris, kļūst neadekvāts un nenovērtē dažas situācijas.

Kuriem tā laika sporta ārstiem esi pateicīgs un ar prieku atceries?

- Nevaru nepieminēt prof. Šoiļevu, viņa gaišo pirkstu, kurš par mums ļoti rūpējās un palīdzēja visiem futbolistiem. Arī izlases doktors Kefirovs bija ļoti labs un kompetents. Esmu pateicīgs arī dakterim Žanam Filipovam, kurš līdz pat šai dienai ir Ļevska ārsts, un, tiekoties, dalāmies atmiņās. Doktors Fiļipovs mums, futbolistiem, bija autoritāte, un viņa attieksme pret mums bija ļoti cilvēciska. Viņš ļāva mums būt kopā ar viņu, ieguva mūsu uzticību un mēs ar viņu dalījāmies pilnīgi visā. Esmu pārliecināts

uzticēšanās ārstam ir puse no ārstēšanas.

Vai tagad esat vesels?

- Esmu vesels. Fiziski jūtos labi. Cenšos nodarboties ar sportu, it īpaši tagad, kad man nav komandas divus vai trīs mēnešus.

Es skrienu dažus kilometrus, vismaz divas reizes nedēļā. Es ievēroju likumu neko nepārspīlēt, visu ar mēru.

Mana vienīgā problēma ir mani zobi. Es sāku tos izņemt pa vienam. Ieliku jaunas. Man nav vēlmes daudz runāt par šo tēmu, jo tas nav patīkami. Bet es paļaujos uz ļoti labu zobu tehniķi Reni Kirilovu - sava bijušā komandas biedra Petara Kirilova sievu. Viņai ir arī kabinets, viņa nolīga zobārstu. Es tur eju un esmu ļoti apmierināts.

Vai jums ir bail no zobārsta?

- Jā, un man ir jāizrauj zobi ar anestēziju. Pat ja zobs vai divi bija tādā stāvoklī, ka varētu tos izvilkt, es tos izraušu. Es zinu, ka nesāp tas, ka neko nejutīšu, bet garīgi tas ir neērti.

Vai ejat uz profilaktiskajām apskatēm?

- Es eju, un nevaru neiet. Katru gadu spēlētājiem tiek veiktas pilnas pārbaudes, un es kā treneris arī veicu profilaktiskās apskates par galvenajām lietām.

Vai esat kādreiz bijis Bulgārijas slimnīcā, un kāds ir jūsu iespaids?

- Nedēļu nogulēju "Pirogovā". Man bija sava veida slikta pašsajūta, un es biju ieteicis sev, ka man nav labi.

Prof. Čepiļevs bija liels fans, viņš mira par "Ļevski".

Viņš mani aizveda uz slimnīcu, veica man pilnas pārbaudes un piektajā dienā izmeta ar vārdiem "Tev viss kārtībā". Man arī izoperēja apendicītu, arī "Pirogovā". Par ārstiem neko sliktu nevaru teikt. Bet tas bija sen. Es kādu laiku neesmu bijis slimnīcā, klauvēju pie malkas, un ceru, ka man tas nebūs jādara.

Novēlu veselību un veiksmi

- Veiksmi arī ar papīru. Mēs ar sievu regulāri lasām Doktoru. Ir daudz interesantu un noderīgu lietu. Katrs cilvēks, īpaši mūsu vecumā, var kaut ko atklāt sev. Kad tev aprit 60, tu saproti, cik svarīga ir veselība.

Ieteicams: