Pētījums, kas 2014. gadā publicēts Amerikas neiroloģijas vietnē "Frontiers in Neurology", liecina par spēcīgu saikni starp zarnām un smadzenēm. Baktērijas, kas dzīvo zarnās, var palīdzēt izskaidrot, kāpēc tik daudzi no mums cieš no migrēnas galvassāpēm, ziņo Darriks
Mūsu zarnas ir mikroorganismu "mājas", kas veido t.s. mikrofloru. Ir konstatēts, ka gadījumos, kad cilvēkiem ir kuņģa-zarnu trakta disfunkcija, viņi biežāk cieš no galvas diskomforta.
Turklāt žurnālā Guardian publicētais pētījums liecina, ka tiem, kuri cieš no migrēnas, ir augstāks baktēriju līmenis, kas ir daļa no nitrātu sagremošanas dažos pārtikas produktos. Šīs baktērijas atrodas pacientu mutē. Tiem ir liela nozīme nitrātu sadalīšanā.
Sadalīšanās process ir labvēlīgs sirds un asinsvadu veselībai, jo tas ļauj nitrātiem asinsrites sistēmā pārvērsties slāpekļa oksīdā, tādējādi veicinot asinsriti.
Taču saskaņā ar Kalifornijas Universitātes Sandjego Mikrobiomu inovāciju centra pētniekiem pārāk daudz šo baktēriju var radīt problēmas. Tie izraisa asinsvadu paplašināšanos daudzas reizes ātrāk un rezultātā izraisa migrēnas, ziņo Dr. Antonio Gonzalez, zinātniskās grupas vadītājs.
Migrēna ir viena no izplatītākajām veselības problēmām visā pasaulē. Vēl nav noskaidrots, vai tā ir galvenokārt asinsvadu vai neiroloģiska problēma.
